Divi jauni puiši un viens mazs bērniņš dzīvojuši mazā mājiņā. Bet viņi katram rītam gājuši pie upes zvejot un ikkatru reizi dabūjuši trīs zivtiņas. Un viņi sadomājuši to bērniņu nokaut, tad tā trešā zivtiņa palikšot vairāk — būšot pašiem. Un tā arī darīja. Aber viņi gājuši atkal citiem rītiem zvejot, bet vairāk nedabūjuši, kā divas zivtiņas vien, jo bērniņam bija novēlēta no Dieva sava daļa.

Zwei junge Burschen und ein kleines Kind lebten zusammen in einem kleinen Häuschen. Jeden Morgen begaben sie sich zum Fischen an den Fluss und jeden Morgen bekamen sie drei Fische. Da beschlossen sie, das Kindchen umzubringen, um den dritten Fisch unter sich aufzuteilen. Gedacht, getan. Als sie sich nun wieder zum Fischen begaben, bekamen sie immer nur noch zwei Fische, denn der dritte Fisch war von Gott für das Kindchen bestimmt gewesen.