Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, ID 130206003. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130206003/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 130206003. Dievam aitas, Velnam cūkas. Pierakstītājs: A. Miglava. Pierakstīšanas vieta: Rīga. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130206003/
Dievam aitas, Velnam cūkas
Gott hat Schafe, der Teufel hat Schweine
LATVISKI
Agrāk Dievs audzinājis avis, un Velns cūkas. Reiz Dieviņš cirpis savas aitas un atgadījies arī Velns, kas prasījis, ko viņš darot. Dievs atbildēja, ka cērpot aitas un vilnu izlietošot drēbju aušanai. Velns, pārgājis mājās, cirpa arī savus lopus, cūkas, bet nekā nevarēja nocirpt. Beidzot viņš cūkas iegrūdis muklājā un uzkliedzis: "Liela brēka, maza vilna!" Tādēļ no tā laika cūkai maz saru uz muguras.
DEUTSCH
Früher züchtete Gott Schafe, der Teufel dagegen Schweine. Einmal war Gott gerade dabei, seine Schafe zu scheren, als der Teufel vorbeikam und ihn fragte, was er da mache. Gott antwortete, er schere die Schafe und werde die Wolle zum Weben von Kleidern benutzen. Als der Teufel nach Hause kam, versuchte er auch sein Vieh, die Schweine zu scheren, aber er bekam nur wenige Borsten. Schließlich stieß er die Schweine in den Morast und rief verärgert aus: "Großer Lärm, wenig Wolle!" Seit der Zeit haben die Schweine nur wenige Borsten auf dem Rücken.