Atpakaļ

Dieva kalts un Velna izkapts

Die Sichel Gottes und die Sense des Teufels

LATVISKI

Dievam un Velnam bijušas lielas pļavas. Dievam bijis kaltiņš, bet Velnam bijusi izkapts. Dievam bijusi jāpļauj zāle. Dievs paņēmis Velna izkapti un nopļāvis savu zāli. Velns brīnījies: kā Dievs ar kaltiņu varējis nopļaut zāli. Velns paņēmis Dieva kaltiņu un sviedis pa zāli. Kaltiņš iedūries kokā. Toreiz koki bijuši bez zariem. Tā no tā laika kokiem zari radušies.

DEUTSCH

Gott und der Teufel hatten große Wiesen. Gott hatte eine Sichel, der Teufel dagegen eine Sense. Gott musste Gras schneiden. Da nahm Gott die Sense des Teufels und mähte das Gras ab. Der Teufel wunderte sich, wieso Gott mit seiner Sichel das Gras hatte abmähen können. Er ergriff die Sichel Gottes und schleuderte sie über die Wiese. Die Spitze der Sichel bohrte sich in den Stamm eines Baumes. Damals hatten die Bäume noch keine Äste. Seit der Zeit haben die Bäume Äste.
Ziņojuma veids
Kļūda

E-pastu neprasām. Lapas saite ar pašreizējo atlasi tiks pievienota ziņojumam.