Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, ID 130215007. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130215007/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 130215007. Dievs ar Velnu kaitinās. Pierakstītājs: Dreimanis, Pēteris. Pierakstīšanas vieta: Krustpils. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130215007/
Dievs ar Velnu kaitinās
Gott und der Teufel ärgern einander
LATVISKI
Velnam bijis dzelzs katls, Dievam mālu pods. Dievs izlicis savu podu saulītē, pie mājas pakša, un pods vārījies; bet Velnam apakš sava katla vajadzējis uguni kurt. Tas šim nepaticis un nu sācis arī tādu trauku iekārot, kas bez uguns vārās; tādēļ vaicājis Dievam, kur šim ņemt tādu podu.
"Kur ņemt? Tad jau mums būs jāmaina."
"Jā, jā — tūliņ!"
Labi, samainījuši: Velns paņēmis podu un Dievs tā ticis pie dzelzs katla.
DEUTSCH
Der Teufel hatte einen eisernen Kessel, Gott einen irdenen Topf. Gott stellte seinen Topf an die Hausecke in die Sonne, und es begann im Topf zu brodeln. Der Teufel musste unter seinem Kessel Feuer schüren. Das gefiel ihm nicht und er wünschte sich auch einen Topf, in dem man ohne Feuer kochen konnte. Deshalb fragte er Gott, wie er zu einem solchen Topf kommen könnte. "Wie du dazu kommen könntest? Da müssen wir eben (die Töpfe) tauschen."
"Ja, ja — sofort!"
Gut, sie machten den Tausch. Und der Teufel nahm den irdenen Topf, Gott aber bekam den eisernen Kessel.