Vienreiz, kad ļaudis pie kunga gājuši darbos, tāpat gājuši arī šo reizu. Četras meitas gājušas pa nakti Pētermuižas kunga lopus kopt Viņas cēlušās pie Remesēniem pa upi pāri. Pārsacēlušās, viņas gājušas gar upmali uz Pētermuižas pusi un pagājušās tādu gabalu, viņas dzirdot, ka saucot: "Laiks ir cilvēks nav, laiks ir cilvēks nav." Pēc kāda brīža nācis viens jauns puisis un ceļoties upei pāri un ka nu nākot upes vidū, tad laiva apsagāzusies un puisis slīkstot zemē. Tās meitas gan saukušas, bet līdz saskrējuši cilvēki, puisis jau bijis noslīcis.

Es geschah zu der Zeit, als die Menschen dem Gutsherrn noch Fronarbeit leisten mussten. Eines nachts gingen vier junge Mägde zum Pētersgut, um das Vieh des Herrn zu versorgen. Bei Remesēni mussten sie den Fluss überqueren. Am anderen Ufer angekommen, schlugen sie den Weg zum Pētersgut ein. Sie gingen am Fluss entlang; nach einer Weile hörten sie, dass jemand rief: "Zeit ist (da), der Mensch nicht! "Zeit ist (da), der Mensch nicht!" Nach einer Weile erschien ein junger Bursche, der eben-falls den Fluss überqueren wollte, aber mitten auf dem Fluss kippte das Boot um und der Bursche versank. Die Mädchen riefen um Hilfe, aber bis andere Leute herbeieilten, war der Bursche schon ertrunken.