Bijusi meita, Nira vārdā. To iemīlējis viņas pašas brālis un gribējis precēt; arī vecāki bijuši tā ar mieru. Bet Nira nevarējusi un negribējusi pie brāļa iet; tādēļ aizgājusi ezera malā, noģērbusies plika (tikai melnu zīdautiņu atstājusi gar kaklu) un ielēkusi ūdenī, dziedādama: "Iesaniru nirājos, iesalaižu ezerā; Ni bāliņa sieva būšu, Ni māmiņas vedekliņa!" Bet Dievs Niru, tikumības dēļ, izglābis no nāves: pārvērtis par putnu niru (peldētāju putns).

Es lebte einmal ein Mädchen namens Nira. Ihr eigener Bruder verliebte sich in sie und wollte sie heiraten. Auch die Eltern waren damit einverstanden. Aber Nira wollte und konnte nicht die Frau des Bruders werden. Sie ging an den See und zog sich aus (nur ein schwarzes seidenes Tüchlein beließ sie um den Hals). Dann sprang sie ins Wasser und sang: "Ins Wasser bin ich gesprungen, in den See versunken, Nicht will ich werden die Frau des Bruders, die Schwiegertochter der Mutter!" Aber Gott rettete Nira um ihrer Tugend willen aus dem Tode: Er verwandelte sie in den Wasservogel Nira (Taucher).