Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, ID 131001005. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/131001005/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 131001005. Mājas-kungs. Pierakstītājs: Upītis, Juris. Pierakstīšanas vieta: Gatarta. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/131001005/
Mājas-kungs
Der Haus-Herr
LATVISKI
Vienā mājā tēvi un tēvu tēvi dieviem ziedojuši; bet dēls vairs negribējis to darīt. Vienreiz uz ziemas svētkiem šis pats dēls darījis alu. Dieviņš jau gaidījis, vai šim dos pirmajam jeb nedos. Nedevis. Tad Dieviņš klabinājis uz nama jumta, lai jel dēls viņu atminētu; bet dēls tīšām atbildējis, Dieviņu kaitinādams: "Klabini, vai neklabini, tev gan ne ostīt nedošu!" Nu Dieviņš par sirdim saspārdījis alus zeiri, drabiņas un misa vien izputējušas, un no tās reizes tai mājā nerādījis vairs ne acu: Dieviņš aizgājis projām.
DEUTSCH
Auf einem Bauernhof hatten schon Väter und Urväter Göttern geopfert. Der Sohn aber wollte es nicht mehr tun. Einmal zu Weihnachten hatte der Sohn Maische angesetzt. Der Götze wartete nun, ab man ihm als erstem von dem Bier geben würde oder nicht. Der Sohn tat es nicht. Da polterte der Götze auf dem Dach herum, damit der Sohn sich an ihn erinnere. Aber der Sohn wollte den Götzen necken und sagte absichtlich: "Ob du nun polterst oder nicht, du bekommst es nicht einmal zu riechen." Der verärgerte Götze zog fort und ließ sich auf jenem Hof nicht mehr sehen.