Kalsnavas Tutenos aiz mājas bijis liels ozola bluķis ar cauru vidu — upurbluķis. Mājas ļaudis nesuši tur upurēt dažādus ēdienus, visvairāk no jaunas ražas, lai Dievs tos svētītu. Vecā saimnieka vedeklai piedzimis bērns. Vīrs licis nest bērnu aprādīt Dievam un nu to bērnu pielikuši pie bluķa. Bet Dievs bijis ļauns un bērniņam saskrāpējis ģīmīti. Sieva nebijusi ar Dievu mierā un teikusies no mājām aiziet. Mājas ļaudis nolēmuši, ka jāiet pie mācītāja, lai sakaitināto Dievu pielūdz. Mācītājs licis Dievu parādīt. Tad pavēlējis ņemt bomjus un velt bluķi pa olnīcu uz mežu un sakurt uz tā uguni. Pa bluķi nu sākusies pīkstēšana un grabēšana. Te nu viena pele izskrējusi no bluķa ārā. Tad mācītājs teicis: "Redziet nu, kāds ir bijis jūsu Dievs!"

Auf dem Tuteni-Hof in Kalsnava stand hinter dem Haus ein großer Eichenklotz mit hohler Mitte: es war der Opferblock. Die Leute des Hofes brachten dorthin verschiedene Nahrungsmittel, besonders von der neuen Ernte, um sie von Gott segnen zu lassen. Die Schwiegertochter des alten Bauern gebar ein Kind. Der Mann wollte, dass das Kind Gott gezeigt wurde, und nun trug man das Kindchen an den Klotz. Aber der Gott war böse und zerkratzte dem Kind das Gesichtchen. Die junge Frau war mit dem Gott nicht einverstanden und wollte den Hof verlassen. Da beschlossen die Leute des Tuteni-Hofes, dass man den Pfarrer holen müsse, damit er den Gott versöhne. Der Pfarrer ließ sich den Gott zeigen. Dann befahl er, den Klotz von dem Hof zu wälzen und in den Wald zu rollen. Dort wurde er angezündet. Nun hörte man ein Piepsen und Krabbeln in dem hohlen Stamm. Eine Maus kam hervorgesprungen. Da sagte der Pfarrer: "Seht nun, wie euer Gott aussieht!"