Reiz dzīvojis viens bagāts vīrs, kam no nāves bijis briesmīgi bailes. Kad nu bagātajam vīram jau tuvojusies beidzamā stunda, tad viņš bēdzis uz vienu tālu salu, aiz jūŗām un zemēm, kur dzīvojis viens bagātā vīra draugs. Bagātais vīrs domājis, ka Nāve tur viņa neatradīšot. Kad nu viņš nonācis tai salā un gājis iekšā tai būdiņā, kur dzīvojis viņa draugs, tad tam pretī nācis viens svešs vīrs. Bagātais vīrs prasījis, kas tas svešais tāds esot. Svešais atbildējis: "Es esmu pati Nāve," Nu bagātais vīrs tūlīt arī nomiris.

Es lebte einmal ein reicher Mann, der sich sehr vor dem Tod fürchtete. Als sich das letzte Stündchen des Reichen näherte, floh er zu einer Insel, die sich weit jenseits vieler Meere und Länder befand und wo ein Freund des reichen Mannes lebte. Der reiche Mann glaubte, der Tod werde ihn dort nicht finden. Als er die Insel erreicht hatte, betrat er die Hütte seines Freundes. Ein fremder Mann kam ihm entgegen. Der Reiche fragte wer der Fremde sei. Der Fremde antwortete: "Ich bin der Tod." Der reiche Mann verstarb auf der Stelle.