Līze Kaļķiete, kas agrāk dzīvoja Nīcas mežu muižā un vēlāk Liepājā, vienu svētdienu gribējusi iet pie savas draudzenes. Viņa piegājusi pie loga un skatījusies no trešā stāva uz leju. Piepēši viņa ieraudzījusi, ka gar namu paejot gaŗām savāda sieviete, kas bijusi ļoti vāja un ģērbusies sarkanās drēbēs. Viņa pasaukusi arī savu māti pie loga, lai paskatoties, kas tā tāda esot. Māte piegājusi un pabrīnējusies. Meita gribējusi iet ciemā, bet māte teikusi, lai drīz pārnākot. Meita aizgājusi arī. Kad pārnākusi no ciema, atradusi māti nomirušu. Tā sarkanā, kas bija pagājusi gar namu, bijusi laikam Nāve.

Līze Kaļķiete, die früher auf dem Waldgut von Nīca und später in Liepāja (Libau) lebte, wollte an einem Sonntag ihre Freundin besuchen. Sie trat ans Fenster und schaute von dem dritten Stockwerk auf die Straße hinunter. Plötzlich sah sie eine Frau, die am Haus vorbeiging, und sonderbar aussah: Sie war sehr mager und trug ein rotes Kleid. Sie rief auch ihre Mutter ans Fenster und zeigte ihr die Fremde. Die Mutter kam heran und wunderte sich. Als die Tochter sich auf den Weg machte, bat die Mutter sie, nicht lange zu bleiben. Die Tochter ging fort. Als sie heimkam, fand sie ihre Mutter schon tot. Die Rote war wahrscheinlich der Tod selbst.