Pūķi parādoties visādos veidos: dažs par gaili, dažs par briesmīgi lielu kaķi ar lielām acim, dažs atkal citādā veidā. Viņi tikuši turēti mājā sevišķā kambarītī un tos vajadzējis labi uzpasēt. Kad maizi cepuši, tad vajadzējis pūķim papriekš dot, jo citādi, kad viņu aizkaitinājuši, tas nodedzinājis māju, vai arī aizskrējis projām. Šie pūķi varējuši visur iekšā un ārā tikt: tā pa atslēgas caurumu, kā arī pa to vismazāko šķirbiņu. Naktīs viņi gājuši citu ļaužu klētīs, piebēruši maisus un nesuši saviem saimniekiem. Naktīs daudzreiz varējis redzēt, ka viņi skrējuši, uguns vien nostiepusies pakaļ kā slotiņa. Bet kad tādu pūķi šāvuši, vai arī citādi kā maitājuši, tad labība vien pabirusi.

Der Drache könne sich in verschiedenen Gestalten zeigen: als Hahn, als ein riesiger Kater mit sehr großen Augen oder anders. Drachen werden in einem eigenen Kämmerlein im Hause gehalten und man muss auf sie gut achtgeben. Beim Brotbacken musste man von dem frischen Brot zuerst dem Drachen geben, denn, wenn er verärgert wurde, konnte er das Haus in Brand stecken oder es für immer verlassen. Die Drachen konnten überall ein- und ausgehen: Das Schlüsselloch oder die kleinste Ritze in der Wand genügten als Durchgang. Nachts drangen sie in die Vorratshäuser (Kleten) anderer ein und schleppten volle Kornsäcke auf den Hof ihres Besitzer (ihres Bauern) Zur Nachtzeit konnte man die Drachen oft fliegen sehen, eine Funkengarbe sprühte hinter ihnen her. Schoß man nach einem Drachen, so regnete es nur Korn.