Viens saimnieks Rīgā iebraucis, iegājis tai bodē, kur pūķus pārdod, un prasījis naudas pūķi. Bodnieks viņam iedevis papīra vīkstolu sacīdams, ka tur jau esot ietīts. Zemnieks vajadzīgo naudu nodevis, braucis priecīgs uz māju. Uz ceļa būdams, viņš paņēmis paciņu un gribējis jauno pūķi apskatīt. Bet paciņu vaļā attaisījis, ieraudzījis tik zirga sūdus. Par tādu piemānīšanu apskaities, viņš visu vīkstolu iesviedis mežā. Otrā gadā, tam pašam mežam gaŗām braucot, saimnieks iedomājis pērno notikumu un gājis skatīties, vai vēl vīkstols būs tai pašā vietā. Meklējamo gan vairs nav atradis, bet gan labu blāķīti naudas, ko pūķis bija savilcis, bet pūķa vairs nevarējis dabūt, lai gan rūpīgi pēc tā skatījies. Saimnieks gan naudu paņēmis, bet tomēr nebijis vis tik priecīgs, tādēļ ka paša pūķa nevarējis dabūt.

Ein Bauer, der nach Riga gekommen war, betrat den Laden, in dem man Drachen kaufen konnte, und verlangte einen Geld-Drachen. Der Kaufmann reichte ihm ein in Papier eingewickeltes Päckchen und sagte, dass der Drache schon da drin sei. Der Bauer bezahlte das verlangte Geld und fuhr fröhlich nach Hause. Unterwegs holte er das Päckchen hervor und wollte den neuen Drachen betrachten. Als er das Päckchen öffnete, fand er nur Pferdemist. Über einen solchen Betrug empört, warf er das Bündelchen, in den Wald. Als er ein Jahr später an demselben Wald vorbeifuhr, fiel ihm die Begebenheit aus dem Vorjahr ein und er wollte nachsehen, ob sich das Bündelchen noch an derselben Stelle befand. Das, was er suchte, konnte er zwar nicht mehr finden, aber er fand ein ansehnliches Häuflein Geld, dass der Drache zusammengetragen hatte. Der Bauer nahm zwar das Geld mit, aber so froh war er nicht, denn den Drachen selbst hatte er nicht mehr wiedergefunden.