Vienam saimniekam bijis pūķis. Kad saimnieks uz nāves gultas gulējis, tad nevarējis nomirt un briesmīgi mocījies. Saimnieka tuvinieki nosprieduši, ka jābrauc pēc mācītāja, kas lai nosvēta mirēju, un nu arī atveduši mācītāju. Mācītājs mirēju pieņēmis pie svētā galda un nosvētījis. Bet tiklīdz svētīšana bijusi pabeigta, mirējam ar lielu troksni pārplīsis vēders un no viņa cēlušies tādi kā melni dūmi vai tvaiki, kas nejauki smirdējuši.

Ein Bauer hatte einen Drachen. Als der Bauer auf dem Sterbebett lag, so quälte er sich sehr und konnte und konnte nicht sterben. Da beschlossen seine Angehörigen, den Pfarrer zu holen. Der Pfarrer reichte dem Sterbenden das Abendmahl und segnete ihn. Aber gleich nach dem Segnen platzte mit großem Knall der Leib des Sterbenden, aus dem etwas wie schwarzer übel riechender Rauch oder Dampf hervorquoll.