Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140113003. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140113003/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140113003. Velni nes cilvēkus pa gaisu. Teicējs: Kārkliņš, Augusts. Pierakstītājs: Skujiņš, Hugo (Andrs Ziemelis). Pierakstīšanas vieta: Mēru pagasts. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140113003/
Velni nes cilvēkus pa gaisu
Die Teufel tragen die Menschen durch die Luft
LATVISKI
Aumeisteŗu muižā dzīvāja vienc tāds dārznieks, neatminos gan vais, kā viņu sauca un bī jau labi vecs vīrs un tas šito gabalu stāstīja, kā patiesīgu gabalu, jo šā paša tēvam tā gadījies. Dārznieka tēvs bīš jau varēn vecs vīrs un sestdienas vakarā nācis no pirtīnas. Toreiz viņč dzīvāš kādā tur aumeisteriešu mājā. Istaba bīsi kalnīnā un pirtīna palejā. Dārznieka tēvs kāpis no pirtīnas kalnā un varēn apkusis. Šis nu pats pie sevis tā nosacīš: "Kau nu būtu šo kāds aiznesis!"
Kā dārznieka tēvs tā nosacīš, tā tūlī vienc šo sagrābis pie kakla, uzsviedis sev uz muguras un nesis tik ātri, ka vējš vie dārznieka tēvam gar ausim dzīvāš. Nesāš bīš pats vellc. Vellc spēris tikai trīs soļi un ta uzsviedis dārznieka tēvu uz Lizītes rijas jumta. (Lizītes māja ir Liepas pagastā.) Dārznieka tēvs no iesākuma nemaz nevarēš apķert, kur nu šo nes. Ta dārznieka tēvs rausies no jumta zemē un gāš mājā iekšā un prasīš, kas tā par māju esot. Šim nu stāstīši, kā tā esot Lizītes māja. Dārznieka tēvs gāš trīs dienas, kamē atkūlies mājā.
DEUTSCH
Auf dem Aumeisteri-Gut lebte ein Gärtner, an seinen Namen kann ich mich nicht mehr erinnern. Er war schon ein ziemlich alter Mann und erzählte diese Geschichte als eine wahre Begebenheit, die sein eigener Vater erlebt hatte. Der Vater des Gärtners war schon ein sehr alter Mann, als er an einem Samstagabend von der Badestube nach Hause kam. Damals lebte er auf einem Bauernhof. Das Wohnhaus stand auf dem Berg, die Badestube im Tal. Der Vater des Gärtners, der zu dem Haus hinaufsteigen musste, war sehr müde. Er sagte bei sich selbst: "Hätte mich doch jemand hinaufgetragen."
Kaum hatte er diese Worte ausgesprochen, als auch schon jemand ihn Huckepack nahm und so schnell davontrug, dass ihm der Wind um die Ohren sauste. Es war der Teufel selbst. Der Teufel brauchte nur drei Schritte zu machen; dann warf er den Alten auf das Dach der Lizīte-Korndarre. Gleich zu Anfang hatte der Vater des Gärtners gar nicht begreifen können, wer ihn trug und wohin. Als man ihm erzählte, dass er sich auf dem Lizīte-Hof befand, musste er drei Tage gehen, bis er wieder nach Hause kam.