Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140116004. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140116004/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140116004. Velni mudina cilvēkus kārties. Pierakstītājs: Kleinhofs, Fricis. Pierakstīšanas vieta: Naudīte. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140116004/
Velni mudina cilvēkus kārties
Die Teufel stiften die Menschen an, sieh zu erhängen
LATVISKI
Reiz kratīja muižas meitas lopiem ēdamo laidara augšā. Sāka runāt: "Diezin, kā tad ir, kad kaŗas?" un gribēja pamēģināt kārties. Dabūjušas striķi, tās norunāja, ka vienai jāiet kārties; bet jā slikti ies, tad citām jāiet palīgā. Kā runāts, tā darīts. Bet tik ko meita karādamās sāka bļaut un citas gribēja palīgā iet, te piestājās pie meitas liels, gaŗš tēviņš. Meitas no viņa sabijās un nedrīkstējušas palīgā iet. Pa tam meita bija nokārusies.
DEUTSCH
Einmal bereiteten die Mägde des Gutshofes Viehfutter auf dem Stallboden. Sie unterhielten sich, und eine sagte: "Wie mag es wohl sein, wenn man sich aufhängt?" Und sie wollten es ausprobieren. Sie besorgten einen Strick und beschlossen, dass eine von ihnen sich aufhängen müsse. Sollte es schief gehen, mussten die Anderen zu Hilfe eilen. Wie gesagt, so getan. Aber sobald die Magd, die das Sichaufhängen ausprobieren wollte, zu schreien begann, stellte sich ein großer langer Kerl neben sie hin. Die anderen Mägde fürchteten sich vor ihm und wagten nun nicht mehr, ihrer Kameradin zu helfen. Inzwischen war die Magd tot.