Spoks, baideklis, ķēms netop izšķirts daudz, tos lietā juku jukām. Saka: baidekļi spokojas, spoki ķēmojas, ķēmi spokojas. Vietas, kur spoki jeb ķēmi baidē, ir tādas, kuŗās kautkas mīklains atgadījies — it īpaši, kur kāds nonāvēts jeb pats nonāvējies jeb nomiris. Šādas vietas bija rijas, klētis, pirtis, apgabali mežos jeb ceļa malās. Netālu no Vecmuižas atrodas pļavas gabals, Vicezers. No turienes iztek grāvis, grāvītim ceļa vietā pārtaisīts tiltiņš. Grāvja apkārtne noaugusi krūmiem. Šī vieta nu bij izdaudzināta par tādu, kur baidekļi spokojas. Tur senāk divas meitas savus ārlaulībā dzimušus bērniņus esot nogalinājušas un zem tiltiņa apslēpušas. Šādi nogalināto bērnu gari spokojušies, ķēmojušies un baidījuši dzīvos tik ilgi, cik tiem patiesībā būtu bijis jādzīvo.

Man macht keinen großen Unterschied zwischen Spuk, Schreckgespenst, Erscheinung — die Begriffe werden neben einander und durcheinander gebraucht. Man sagt: Schreckgespenster spuken, Gespenster geistern, Erscheinungen spuken. Die Orte, an denen es spukt, sind Orte, an denen etwas rätselhaftes geschehen ist, ganz besonders Orte, an denen jemand gestorben ist, sich umgebracht hat oder umgebracht worden ist. Solche Orte waren Korndarren, Speicher, Badestuben, Waldstücke oder Stellen in der Nähe der Landstraße. Nicht weit von Vecmuiža befindet sich eine Wiese, der Vicezers. Von dort fließt ein Graben. Über den Graben führt eine Brücke. Die Umgebung des Grabens ist von Gebüsch bedeckt. Dieser Ort war als solcher bekannt, an dem es spuke. Früher sollen dort zwei Mädchen ihre Kinder umgebracht und unter der Brücke versteckt haben. Die Geister der getöteten Kinder spukten herum und erschreckten die Lebenden so lange, bis sie natürlicherweise hätten sterben müssen.