Atpakaļ

Veļi māžojas

Die Manen gehen herum

LATVISKI

Netālu no Umurgas atrodas mazs purviņš, kas apaudzis ar bērziem. Pēc vecu ļaužu nostāstiem tur pusnaktī rādoties visādi ķēmi un dzirdot raudam mazu bērnu. Reiz vecos laikos nakti tur gājusi gaŗām kāda vājprātīga sieviete ar bērnu uz rokas. Bērns raudājis un nokaitinājis māti. Tā bērnu nožņaugusi un aprakusi purviņā zem cinīša. Sieviete pati, baidīdamies no soda, aizbēgusi. Katru nakti ap pusnakti redzot mazo bērnu uz cinīša sēdam un raudam.

DEUTSCH

Nicht weit von Umurga befindet sich ein kleines Moor, in dem Birken wachsen. Alte Leute erzählen, dass sich dort um Mitternacht verschiedene Gespenster zeigten; man höre dort auch ein kleines Kind weinen. Einmal in alten Zeiten ist dort eine geisteskranke Frau vorbeigegangen, die ein Kind auf dem Arm trug. Das Kind weinte, die Mutter war darüber verärgert. Sie erwürgte das Kind und begrub es im Moor unter einem Hümpel. Die Frau selbst ergriff aus Angst vor Bestrafung die Flucht. Jede Mitternacht könne man das kleine Kind sehen: es sitze auf dem Hümpel und weine.
Ziņojuma veids
Kļūda

E-pastu neprasām. Lapas saite ar pašreizējo atlasi tiks pievienota ziņojumam.