Viens mežgalnieks braucis ar savu sievu uz Liepāju. Kad bijuši nobraukuši pretim Sātupa kapiem, viņi ieraudzījuši sivēnu skrējam. Braucēji apturējuši zirgu un sieva gājusi sivēnu ķert. Sivēns dikti līkumojis un sieva nevarējusi noķert. Beidzot sivēns bijis jau noskrējis pie pašiem kapiem. Sieva domājusi, ka viņa sivēnu pie kapiem noķers, tāpēc dzinusies tik pakaļ. Tikko sivēns bijis pie kapiem, tas tūliņ pazudis. Sieva dikti pārbijusies un pārbraucot no Liepājas tūliņ nomirusi.

Ein Mann aus Mežgale und seine Frau fuhren nach Liepāja (Libau). In der Nähe des Sātupes-Friedhofes erblickten sie ein Ferkel, das dort herumlief. Sie hielten das Pferd an, die Frau stieg aus und wollte das Ferkel einfangen. Schließlich war das Ferkel bis zum Friedhof gelaufen. Die Frau, der es noch nicht gelungen war, es einzufangen, glaubte nun, sie werde es am Friedhof einholen können. Deshalb jagte sie ihm nach. Aber sobald das Ferkel den Friedhof erreicht hatte, verschwand es. Die Frau erschrak gewaltig. Als sie aus Liepāja zurückkehrten, verstarb sie.