Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140208058. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140208058/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140208058. Veļi māžojas. Pierakstītājs: Bērziņš, Roberts (Upciemu Milda-Skaidrīte). Pierakstīšanas vieta: Piebalga. Pierakstīšanas gads: 1894. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140208058/
Veļi māžojas
Die Manen gehen herum
LATVISKI
Vasaras dienā viens baldzietis brauc gar Krusta kalnu. Pie kapsētas vārtiem piebraucis, viņš ieraudzījis uz ceļa melnu dzijas kamolu. Ātri pacēlis kamolu un braucis tālāku. Bet tavu brīnumu! — kamols arvienu lielāks un lielāks tapis, kamēr pēdīgi visi rati tā pārpildīti, ka pašam baldzietim bijis jakāpj no ratiem ārā. Viņš gribējis izgrūst kamolu no ratiem, bet nav varējis, jo tas bijis ļoti smags, tā ka pēc pat zirgs vairs nav varējis pavilkt un apstājies kādu ceturtdaļversti no kapsētas. Zirgam apstājoties, kamols pārvērties par melnu putnu un aizskrējis uz kapsētu, kliegdams: "Pie citiem, pie citiem! ko es viens". Baldzietis nu priecīgs braucis atkal tālāk uz Skujeni.
DEUTSCH
Ein Mann aus Piebalga fuhr an einem Sommertag am Krusta kalns (Kreuzberg) vorbei. Als er in die Nähe der Friedhofspforte kam, erblickte er auf der Straße ein schwarzes Garnknäuel. Er hob das Knäuel auf und fuhr weiter. Aber wie sonderbar! — Das Knäuel wurde immer größer und größer, bis es den ganzen Wagen einnahm, und der Mann selbst musste aussteigen. Er wollte das Knäuel aus dem Wagen stoßen, vermochte es jedoch nicht, da es sehr schwer war; das Pferd konnte es bald nicht mehr ziehen und blieb — etwa eine Viertel Werst vom Friedhof entfernt — stehen. Als das Pferd stehen geblieben war, verwandelte sich das Knäuel in einen schwarzen Vogel, der nach dem Friedhof zurückflog, indem er schrie: "Zu den Anderen! Zu den Anderen! Was soll ich allein." Der Mann aus Piebalga setzte froh seinen Weg nach Skujene fort.