Vienai meitai atnācis brūtgāns un tā abi aizgājuši pie mācītāja. Uz māju nākot puisis teicis: "Es tevi izbaidīšu. Meita nākusi mājā gar kapiem un redzējusi kapu vārtos vienu vīru, kas bijis apkubinājies ar mēteli. Meita domājusi, ka tas ir tas pats puisis, un norāvusi vīram mēteli. Meita iegājusi istabā un redzējusi, ka brūtgāns jau guļ, un ļoti pārbijusies. Pa nakti nācis svešais vīrs un prasījis, lai atdodot viņa mēteli. Tā kā meitai nebijis miera, tad gājuši pie mācītāja un likuši aizlūgt Dievu, bet nekas nelīdzējis. Meita nu uzkārusi to mēteli uz vārtiem, bet svešais kā nācis, tā nācis. Tad sapulcējušies daudz cilvēku, lai uzkubinātu nācējam mēteli atpakaļ, bet nu vīrs pazudis. Meita saņēmusi dūšu un pati uzkārusi mēteli vīram. Vīrs iesitis meitai ar trīs pirkstiem pa ģīmi un meita nomirusi.

Der Bräutigam eines Mädchens kam zu ihr und beide gingen zum Pfarrer. Beim Nachhausegehen sagte der Bursche: "Ich werde dich erschrecken."Das Mädchen ging nach Hause am Friedhof vorbei und sah dabei im Friedhofstor einen, in einen Mantel gehüllten Mann stehen. Das Mädchen dachte, es wäre derselbe Bursche und entriss dem Mann den Mantel. Als sie in die Stube trat, sah sie ihren Bräutigam schon schlafen und erschrak sehr. In der Nacht kam der Fremde und verlangte seinen Mantel. Da das Mädchen keine Ruhe mehr hatte, ging man zum Pfarrer und baten ihn zu Gott zu beten, aber es half nicht. Das Mädchen hängte nunmehr den Mantel ans Tor, aber der Fremde kam und kam. Darauf hin versammelte sich eine große Menschenmenge, um, dem Fremden, den Mantel umzuhängen. Aber nun verschwand der Mann. Da fasste sich das Mädchen ein Herz und ging selbst den Mantel umhängen. Der Mann schlug mit drei Fingern dem Mädchen ins Gesicht und das Mädchen starb.