Vecais saimnieks gulējis uz nāves cisām. Viņš pasaucis savu dēlu un novēlējis tam visu savu mantu. Beigās vecais saimnieks sacījis: "Dēls, uz manām bērēm tu nokaun vērsi." Vecais saimnieks nomiris. Bet dēls bijis traki skops un tam vērša bijis bezgala žēl. Viņš uz tēva bērēm nokāvis teļu. Kad bēŗu dienā veco saimnieku uz kapsētu aizveduši, tad vērsis nosprādzis.

Ein alter Bauer lag auf dem Sterbelager. Er rief seinen Sohn herbei und hinterließ ihm alles, was er besaß. Schließlich sprach der alte Bauer: "Für den Leichenschmaus sollst du einen Ochsen schlachten, mein Sohn!" Der alte Bauer starb. Sein Sohn aber war sehr geizig, und es tat ihm gar zu leid, den Ochsen zu schlachten. Also schlachtete er zur Beerdigung seines Vaters ein Kalb. Als man nun am Tage der Beerdigung den alten Bauer zum Bahnhof brachte, verendete der Ochse.