Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140218003. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140218003/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140218003. Pērkons nospeŗ veli. Pierakstītājs: Audzenieks. Pierakstīšanas vieta: Audzes pagasts. Pierakstīšanas gads: 1887. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140218003/
Pērkons nospeŗ veli
Pērkons (der Donner) erschlägt Manen
LATVISKI
Audzes pagastā īpaši piemin 1821. g. bargo vasaru, kuŗā pērkons kā šautin šāvās. Viens saimnieks, meklēdams patversmi pērkona laikā, palīdis zem apgāztas laivas. Te uz reizi sarkans kamols ieritinājies laivas otrā gala un saimnieku bargi skubinājis atstāt laivu, jo viņu, sarkano kamolu, tūliņ speršot. Tikko saimnieks paguvis izķeparāties no laivas, te arī šī bijusi lupatās sasperta. Še klāt vecīši vēl piemin, ka tādi uguns kamoli esot nomākto dvēseles, kuŗām neesot ne miera, nedz vietas, un no pērkona topot briesmīgi vajātas.
DEUTSCH
In Audze erinnert man sich ganz besonders an die bösen Ungewitter des Jahres 1821, als der Donner wie aus der Kanone schoss. Ein Bauer, der Schutz vor dem Gewitter suchte, war unter ein Boot gekrochen. Auf einmal rollte ein rotes Knäuel unter das Boot und forderte den Bauer recht barsch auf, den Unterschlupf zu verlassen, da es gleich vom Donner erschlagen werden solle. Kaum hatte der Bauer sich retten können, da war auch das Boot bereits in Fetzen zerschlagen. Alte Leute bemerken hierzu, dass solche Feuerknäuel die Seelen umgebrachter Menschen seien, die keine Ruhe und keine Bleibe haben und vom Donner erbarmungslos verfolgt werden.