Reiz dzīvoja skops puisis, kas bija sakrājis daudz naudas, bet tomēr mērdējās badā un arī nabagiem nekā neatmeta. Viņš reiz nomiris un aizgājis viņā dzīvē un izsaucies: "Kur mans naudas pods!" Viņš aizgāja pēc tā. Tie kas tur bija, ielika naudu sietā, no kuŗa izkrita tikai viens vērdiņš, ko no pārskatīšanās viņš bija kādam nabagam iedevis.

Es lebte einmal ein geiziger Bursche, der viel Geld gespart hatte, sich jedoch kaum das Essen gönnte und niemals etwas den Bettlern gab. Als er nun gestorben war und ins Jenseits kam, rief er gleich: "Wo ist denn mein Geldtopf?" Aber von seinem Reichtum war nur ein Ferding übrig geblieben,den er einmal versehentlich einem Bettler gegeben hatte.