Reiz divām meitām izgadījies pa nakti nākt no Valmieras uz Streņčiem. Līdz divpadsmitai stundai viņas nākušas itin mierīgi. Ap pulksten divpadsmitiem tikušām līdz Krāču silam, kas atrodas netālu no Streņčiem, viņām sācis mazs sunītis skriet līdz. Šis sunītis skrējis viņām gandrīz līdz mājām līdz. Pa to laiku meitas nav drīkstējušas pat ne runāt. Pie Mežstreņču kartupeļu bedrēm saimniece, gaidīdama meitu klaigājusi un rīdījusi ar suņiem. No tā arī mazais sunītis nozudis.

Einmal mussten zwei Frauen nachts von Valmiera (Wolmar) nach Strenči gehen. Bis zur Mitternacht konnten sie in Ruhe marschieren. Als sie aber gegen 12 Uhr den Krāči-Wald in der Nähe von Strenči erreicht hatten, bemerkten sie ein kleines Hündchen, das ihnen folgte. Es folgte ihnen fast bis nach Hause. Die Frauen wagten die ganze Zeit nicht, miteinander zu reden. An den Kartoffelmieten des Mežstrenči-Hofes stand die Bäuerin, die auf ihre Mägde wartete, nach ihnen rief und die Hunde sie suchen ließ. Da ist das kleine Hündchen verschwunden.