Reiz viens Liepiņš gājis pie savas vecās brūtes jūrmalas pusē caur lielu mežu, ap astoņ verstis gaŗu. Tur bijuši daudz pakārti un nokauti cilvēki. Nākamo svētdienu viņam vajadzējis būt kāzām un nu aizgājis vēl pie vecās atvadīties. Dažas verstis pagājušam, viņam sācis raibs kaķis skriet pa priekšu. Liepiņš neko — iet tik uz priekšu un kaķis pēc laika izput. Nu varējis jau redzēt mežam galu. Te izvēlies no meža pāri pa grāvi balts vīstoklis un sācis velties pa priekšu. Liepiņam sameties traki bail, gribējis griezties atpakaļ, bet nav varējis. Vīstoklis bijis mazs bērns; tas pacēlis rokas pret Liepiņu itkā lūgdams. Liepiņš gājis atkal uz priekšu. Vīstoklis vēlies pa priekšu un meža beigās ievēlies mārkā netālu no ceļmalas. Vecā brūte bijusi ļoti bēdīga par to, ka nu Liepiņš viņu atstāj. Otru rītu ejot Liepiņam uz mājām, viņam pa priekšu skrējis mazs putniņš un cilvēka balsī dziedājis: "Tev ilgu mūžu nedzīvot — jo daudz tu meitas krāpis." Liepiņš apprecējies gan, bet pēc pāris gadiem nomiris.

Einmal ging ein Bursche namens Liepiņš zu seiner alten Braut, die am Meer wohnte. Er musste durch einen großen Wald gehen. In dem Walde hatten sich viele Menschen erhängt, viele waren dort erschlagen worden. Liepiņš sollte in einer Woche Hochzeit haben, jetzt wollte er noch von seiner alten Braut Abschied nehmen. Nachdem er einige Werst zurückgelegt hatte, sprang ein bunter Kater auf die Straße und begann vor ihm her zu laufen, Liepiņš kümmerte sich nicht darum. Er ging nur weiter, und nach einer Weile war der Kater verschwunden. Man konnte schon den Waldrand sehen. Plötzlich kam ein weißes Bündel aus dem Straßengraben hervorgerollt und rollte vor ihm her. Da bekam Liepiņš große Angst, er wollte zurückkehren, vermochte es jedoch nicht. Das Bündel war ein kleines Kind, das flehentlich seine Ärmchen gegen Liepiņš erhob. Da ging Liepiņš wieder weiter. Das Bündel rollte ebenfalls weiter. bis es in einen Teich neben der Straße verschwand. Die alte Braut war sehr betrübt, dass Liepiņš sie verlassen wollte. Als Liepiņš am nächsten Morgen nach Hause ging, flog ein kleines Vögelchen vor ihm her, das mit Menschenstimme sang: "Du wirst kein langes Leben haben, denn du hast zu viele Mädchen betrogen." Liepiņš heiratete zwar, aber schon ein paar Jahre später war er gestorben.