Vienu vasaras vakaru nākuši mājā puiši un dažas meitas no dziedāšanas mēģinājuma. Bijis gaišs vakars, redzēt varējuši skaidri. Rokās sadevušies, tie visi gājuši, un piegājuši pie Meļtaka. Tie tāpat visi iebriduši līdz ceļiem ūdenī, lai gan ļoti labi varējuši atšķirt ūdeni no zemes, bet nezin kāpēc iebriduši.

An einem Sommerabend gingen einige Burschen und Mädchen von einer Gesangsprobe nach Hause. Der Abend war hell, man konnte alles deutlich sehen. Sie fassten sich an den Händen, gingen an den Teich und wateten bis zu den Knien ins Wasser. Nachher wussten sie selbst nicht, warum sie das getan hatten, denn sie konnten deutlich Wasser und Erde unterscheiden.