Kad Gaujienas pili cēluši, tad darbi nemaz nesekmējušies iesākumā: ko pa dienu uzcēluši, tas pa nakti nojaukts. Tad viens devis padomu, ka jaunceļamā mūrī jāiemūrējot dzīvs cilvēks. Un tas gadījies, ka Jānis ar Grietiņu (brālis ar māsu), nākdami; no Dārtas muižas (Gaujienas lopu muižiņas) darbiem, arī pienākuši šo brīnuma darbu, ceļamo mūri, apskatīties. Tad tūliņ Jānis ar Grietiņu saķerti, piedzirdīti un iemūrēti pils mūrī. Trīs dienas nelaimīgie dobji sakunkstējuši spostā, tad nobeigušies palicis klusu.

Als das Schloss von Gaujiena errichtet wurde, gingen die Bauarbeiten zu Beginn gar nicht voran: alles, was man am Tag erbaut hatte, war während der Nacht niedergerissen worden. Da gab jemand den Rat, dass man in den zu errichtenden Bau einen lebendigen Menschen einmauern müsse. Und so geschah es, dass Jānis und Grietiņa (zwei Geschwister), die nach der Arbeit auf dem Vorwerk des Dārta-Gutshofes (in Gaujiena) herbeigekommen waren, um die zu errichtenden Mauern, dieses Wunderwerk, zu betrachten, gefangen wurden. Man machte sie betrunken und mauerte sie lebendig ein. Drei Tage hörte man die Unglücklichen in ihrem Steinkäfig stöhnen, dann wurde alles still.