Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140602007. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140602007/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140602007. Naudas apracējs prasa cilvēku dzīvību par naudu. Teicējs: Āboliņa, Marija. Pierakstītājs: Skujiņš, Hugo (Andrs Ziemelis). Pierakstīšanas vieta: Aumeisteri. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140602007/
Naudas apracējs prasa cilvēku dzīvību par naudu
Für vergrabenes Geld wird Menschenleben verlangt
LATVISKI
Tāpat akal vienam saimniekam bīš naudas, kā spalu, un ka šis taisījies karauti nolikt [mirt], ta vis nevienam nevēlēš, bet aizgāš uz mežu, pie koka apracis un novēlēš tā, ka naudu varot dabūt tas, kas došot deviņas dzīvības. Bet saimnieka dēls tēvu novaktēš un tas nu kliedzis pretī: " Deviņas zivu dzīvības!" Saimnieks nodomāš, ka ar šo pats Dievīc runā, bīš arī ar mieru. Ka nu saimnieks nomiris, ta dēls izzvejoš deviņas zivis, nogriezis galvas un aiznesis pie koka, kur saimnieks naudu apracis, un tā dabūš naudu rokā.
DEUTSCH
Ein Bauer hatte Geld wie Spreu. Als er merkte, dass er bald den Löffel weglegen (sterben) musste, wollte er niemandem das Geld hinterlassen. Er brachte es in den Wald, vergrub es unter einem Baum und bestimmte, dass nur derjenige, der neun Leben opfern werde, das Geld bekommen könne. Der Sohn des Bauern, der seinen Vater im Auge behalten hatte, rief aus einem Versteck: "Neun Fischleben!" Der Bauer glaubte, dass Gott selbst mit ihm gesprochen hatte, und war einverstanden. Als der Bauer gestorben war, fing sein Sohn neun Fische, schnitt ihnen die Köpfe ab und brachte sie zu der Stelle, an der sein Vater das Geld vergraben hatte. Auf diese Weise kam er zu dem Geld.