Vienam saimniekam bijis daudz naudas. Viņš palicis slims, bet pavisam vēl tomēr nesaslimis. Viņš sarunājis ar savu sievu, ka vajagot naudu noglabāt un ka nauda jānes rijā glabāt. Dēls to visu paslepu noklausījies. Viņš nogājis pa priekšu uz riju un uzlīdis uz rijas ārdiem. Pēc tam tēvs aizgājis uz riju un sācis naudu ierakt rijas krāsns priekšā. Rokot viņš teicis, ka vajagot te trijām dzīvībām palikt, tad varēšot naudu izņemt. Dēls uz ārdiem tupēdams sācis tēvam jautāt: " Kādas dzīvības?" Tēvs domājis, ka tas ir velns, kas tur jautā, un atteicis, ka cilvēka dzīvības. Bet dēls sācis kaulēties, ka vajagot auna dzīvības. Beidzot tēvs bijis ar mieru. Kad tēvs nomiris, tad dēls nokāvis trīs aunus un izņēmis naudu.

Ein Bauer hatte viel Geld. Er wurde krank. Da sagte er zu seiner Frau, dass man das Geld verstecken müsse, am besten in der Korndarre. Der Sohn hatte das Gespräch heimlich belauscht. Er eilte zur Korndarre und kletterte auf den Darrboden. Kurz darauf kam sein Vater, um sein Geld vor dem Darrofen zu vergraben. Beim Graben bestimmte er, dass nur derjenige, der drei Leben opfern würde, das Geld bekommen sollte. Der Sohn, der auf dem Darrboden hockte, fragte den Vater: "Was für Leben denn?" Der Vater aber glaubte, es sei der Teufel, der mit ihm rede. Deshalb antwortete er: "Drei Menschenleben!" Aber da begann der Sohn zu feilschen und bot das Leben von drei Hammeln an. Schließlich war der Vater damit einverstanden. Als der Vater gestorben war, schlachtete der Sohn drei Hammel und bekam das Geld.