Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, ID 150110013. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150110013/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 150110013. Naudai vēl jāguļ 100 gadu zemē. Teicējs: Sūcis, Pēteris. Pierakstītājs: Skujiņš, Hugo (Andrs Ziemelis). Pierakstīšanas vieta: Smiltene. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150110013/
Naudai vēl jāguļ 100 gadu zemē
Das Geld muss noch 100 Jahre in der Erde liegen
LATVISKI
Niedrējas ezera galā (Smiltenes pag.) rādoties balta sieviete. Reiz pa pašu pusnakti vecais Miža Dāvīc gāš uz māju un kā šis ticis pret ezera galu, tā šim nākusi balta resna sieviete pretī, skatīsies smiedamās acīs un sacīsi: "Precē mani! Precē mani!" Dāvīc pārbijies un bēdzis prom. Nu baltā sieviete iegāzusies žvarkstēdama apakaļ ezerā un tā nākusi tāda balss ārā: "Man jāguļ akal simtu gadu apburtai!" Baltā sieviete bīsi naudas muca.
DEUTSCH
Am Ufer des Niedrējs-Sees (Gemeinde Smiltene) zeige sich öfters eine weiße Frau. Einmal ging der alte Dāvids Miža gerade um Mitternacht nach Hause. Als er an den See gelangte, kam ihm eine dicke weiße Frau entgegen, die ihm lachend in die Augen sah und rief: "Heirate mich! Heirate mich!" Dāvids erschrak und ergriff die Flucht. Da stürzte sich die weiße Frau mit Getöse in den See zurück und eine Stimme ertönte, die klagte: "Nun muss ich wieder hundert Jahre verwunschen auf dem Seegrund liegen! Die weiße Frau war ein Geldfass gewesen.