Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, ID 150201052. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150201052/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 150201052. Cilvēks labprāt pārvēršas par vilkatu. Pierakstītājs: Skujiņš, Hugo (Andrs Ziemelis). Pierakstīšanas vieta: Aumeisteru pagasts. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150201052/
Cilvēks labprāt pārvēršas par vilkatu
Menschen verwandeln sich gern in Werwölfe
LATVISKI
Māte ar meitu dzīvojušas pie saimnieka. Mātei bijusi tāda nelaba mode, viņa bieži vien aizskrējusi vilkatās. Reiz māte atkal aizskrējusi vilkatās. Viņa savas drēbes atstājusi zem klētiņas. Saimnieks drēbes uzgājis un tās aiznesis. Drīz vien vilkata atskrējusi ar aitu, bet neatradusi vairs savas drēbes un sākusi gaudot un kā cilvēks raudāt, jo netikusi atpakaļ par cilvēku. Veselu dienu un nakti vilkata gaudojusi pie klētiņas. Saimnieks nodomājis to par vilku un nošāvis. Kad vilkatai ādu plēsuši, tad tik uzgājušas, ka tā ir meitas māte.
DEUTSCH
Eine Mutter und ihre Tochter dienten bei einem Bauern. Die Mutter hatte eine schlechte Angewohnheit: Sie lief oft als Werwölfin davon. Ihre Kleider ließ sie unter der Klete (Vorratshaus). Einmal fand der Bauer die Kleider und nahm sie mit. Bald darauf kehrte die Werwölfin mit einem Schaf zurück. Als sie ihre Kleider nicht wiederfand, begann sie zu heulen und wie ein Mensch zu weinen, denn nun konnte sie ihre Menschengestalt nicht mehr zurückerlangen. Einen ganzen Tag und eine ganze Nacht blieb die Werwölfin vor der Klete und heulte kläglich. Der Bauer hielt sie für einen Wolf und erschoss sie. Als sie der Wölfin das Fell abzogen, sahen sie, dass sie die verschwundene Mutter war.