Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, ID 150302002. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150302002/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 150302002. Lādēšana līdzīga buršanai. Teicējs: Lazdiņa, Zuzanna. Pierakstītājs: Garjānis, A. Pierakstīšanas vieta: Domopole. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150302002/
Lādēšana līdzīga buršanai
Verfluchen gleicht Zaubern
LATVISKI
Seņuok muotes kai jēmja, tai varēja bārnus puorluodīt. Kura beja sirdīga muote, tai nabeja nivīna jēdzīga bārna. Vīna muote sovu dālu nūluodījuse, nūsaukdama par brīdaklu. Tys par reizi palicis ni cylvāks, ni zvārs, milzīga auguma, malns, ar lelu golvu, taišņi kai brīdaklys. Tai tys dāls komuojās vysu dzeivi i nūmyra par taidu pat najēdzīgu.
DEUTSCH
Früher waren die Mütter in der Lage ihre Kinder zu verfluchen (verwünschen). Wenn eine Mutter jähzornig war, hatte sie häufig nur missratene Kinder. Eine solche hatte ihren Sohn verflucht. Da verwandelte er sich in ein Geschöpf, das weder einem Menschen noch einem Tier glich: Er wurde groß und schwarz und bekam einen riesigen Kopf. Der Sohn quälte sich sein ganzes Leben lang und behielt seine hässliche Gestalt bis zum Tode.