Agrākos laikos, kad vēl dzelzceļa nebija, tad polīši gar Cesvaini kā upe tecēja uz Rīgu cauru ziemu. Polīšiem Cesvaines Šļakas krogā bija laba naktsmāja. Viņus neviens nedrīkstēja aizkart: viņiem, pagāniem, bija tādi vārdi, ja pat vepris pie vezuma ar zobiem pieķērās, tad vaļā bez polīša pīckas netika: stāv ieķēries polīša auzu maisā un kviec, kamēr polītis nāk un šaun ar pātagu veprim.

Früher, als es noch keine Eisenbahn gab, strömten die Polen über Cesvaine nach Riga. Im Slaka-Krug von Cesvaine fanden sie ein gutes Nachtlager. Niemand durfte sie anrühren: Sie kannten nämlich solche Worte, dass z. B. ein Eber, der mit seiner Schnauze an die Fuhre eines Polen stieß, so lange daran kleben blieb, bis der Pole ihn losließ: Er quiekte, so dass der Pole kam und ihm eins mit der Peitsche überzog.