Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, ID 150309003. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150309003/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 150309003. Labvēlīgie burvji. Teicējs: Jansons, Jānis. Pierakstītājs: Skujiņš, Hugo (Andrs Ziemelis). Pierakstīšanas vieta: Palsmane. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150309003/
Labvēlīgie burvji
Wohlgesinnte Zauberer
LATVISKI
Kamē mironc vē bī mājā un pašā bēru dienā par mironu nerunāja nekā ļauna. Jā par mironu ko ļaunu runāja, ta lopiem piemetās utis un tās nu nekā nevarēja nodzīt. Vecos laikos Palsmanē dzīvāja tāds vecs vecis, vārdā Zaķis, un šo par veco Zaķi visi saukāja. Pie tā nu visi gāja, lei laiž vaļā. Nu tas vecis jau ar visādīgi māžojās un ka nu kādam nelaimējās vaļā tikt, ta pasacīja: «Jā, luku, nevarēja atķert no kuŗām bērēm bija!» Bet tam večam gāja labi un vecis dzīvāja kā nieris pa taukiem, jo šim pienesa galu un maizi, naudu un drēbes, jo nevienc ar tukšām rokām nenāca.
DEUTSCH
Solange ein Verstorbener noch zu Hause lag sowie am Tag seiner Beerdigung wurde nichts Schlechtes über ihn gesprochen. Sprach man schlecht von einem Toten, bekam das Vieh Läuse, die sich nicht mehr vertreiben ließen. Vor langer Zeit lebte in Palsmane ein alter Mann namens Zaķis. Alle nannten ihn nur den alten Zaķis. Viele Leute suchten ihn auf, wenn sie von einer Krankheit oder einem Übel erlöst werden sollten. Der Alte probierte seine Kunst aus. Gelang es ihm nicht, jemandem zu helfen, so pflegte er zu sagen: "Ja ich bin nicht darauf gekommen, von welcher Beerdigung du es hast." Der Alte lebte wie die Made im Speck, denn die Leute brachten ihm Fleisch, Brot, Geld und Kleidungsstücke — niemand suchte ihn mit leeren Händen auf.