Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, ID 150310001. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150310001/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 150310001. Burvju nāve. Pierakstītājs: Reķis, Fr. Pierakstīšanas vieta: Renda. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150310001/
Burvju nāve
Tod der Hexenmeister
LATVISKI
Reiz pārveduši Zlēcenieku pagastā vienu burvi muižā un nosprieduši to sadedzināt. Saveduši sārtam deviņas asis malkas un cēluši burvi tur virsū. Izdegusi visa malka, burvis nesadedzis. Kad burvis tomēr manījis, ka vaļā viņu nelaidīs, tad pats sācis pamācīt, kā viņš sadedzināms. «Izvelkat,» sacījis viņš, «no devītās sētas posmas piemeju un iemetat to man blakus ugunī, tad es sadegšu.» Izvilkuši piemeju, iemetuši ugunī, blakus lielajam burvim un tad tikai sācis degt. Bet sirds ir tad vēl nesadegusi - palikusi kāda bijusi. Tad pārgriezuši sirdi un atraduši tanī ledu un lopu spalvas (vilnu).
DEUTSCH
Einmal wurde auf dem Gutshof von Zlēcenieki ein Hexenmeister gebracht. Man beschloss, ihn zu verbrennen. Man schaffte für den Scheiterhaufen neun Klafter Brennholz herbei und setzte ihn darauf. Das Holz verbrannte, der Hexenmeister aber nicht. Als dieser jedoch merkte, dass man ihn sowieso nicht freilassen würde, belehrte er die Leute, wie man ihn verbrennen könne. Sie handelten nach seinem Rat und nun, begann er zu brennen. Aber sein Herz verbrannte auch jetzt nicht, sondern blieb, wie es war. Als sie es durchschnitten, fanden sie darin Eis und Wolle.