Reiz bijusi viena ļoti skaista meita, kas palikusi ļoti slima. Kad atveduši ārstu un tas teicis, ka viņai ir jāmirst, tai ļoti negribējies mirt. Tad ienācis velns un sacījis: «Nolādi Dievu, tad tu dzīvosi.» Viņa arī nolādēja Dievu, bet tomēr nomira. Meitu noveduši uz kapiem un aprakuši. Kad nu viņa bija trīs dienas nogulējusi, tad tā cēlusies atkal augša un gājusi mājā. Ļaudis, kas meitu redzējuši, domājuši kā tā ir tēva otra meita. Tad viņa kādu gadu dzīvojusi pie saviem vecākiem. Reiz viens muižnieks braucis garām un ieskatījis, ka meita ir ļoti smuka, un apprecējis to. Tad viņš meitu pārvedis savā mājā un tur kādu laiku labi dzīvojuši. Tad nu viņiem radies viens bērns. Vienu vakaru muižnieka sieva izgājusi un tik pusnaktī pārnākusi mājā. Tā nu tagad viņa katru nakti gājusi. Vienu nakti kučērs redzējis lielmāti ar asinim ielienot pa logu un pateicis to savam kungam. Tad kungs pavēlējis, ka citu vakaru vajag vaktēt, kur viņa iet un ko tur dara. Kučērs noskatījies, ka vina zogot citiem laudim bērnus un sviežot vienā akā. Nu kučērs pārgājis mājā un izstāstījis kungam, ka lielmāte darot ļaunus darbus: zogot bērnus un tos slīcinot un sitot. Nu nākošu nakti kungs viņu vairs nelaiž projām un pavēl, lai viņa noskaitot tēvreizi, ja neskaitīšot, tad pēršot. Kad nu ar varu to spieda tēvreizi skaitīt, tad viņa ieskrējusi guļamā istabā, izrāvusi auklei savu bērnu no rokām un gribējusi to nogalināt. Tad viņi to lielmātei noņēma un kungs ar kučeru sāka viņu sist un teica, lai noskaitot tēvreizi. Kad viņa to beidzot noskaitīja, tad arī patiesi nomira.

Es lebte einmal ein sehr schönes Mädchen. Eines Tages erkrankte es schwer. Als der Arzt geholt wurde, sagte er ihr, sie müsse sterben. Aber sie wollte nicht sterben. Da betrat der Teufel die Kammer und sagte: "Verfluche Gott, dann wirst du leben!" Sie verfluchte Gott, dennoch starb sie. Man brachte sie zum Friedhof und begrub sie. Als sie drei Tage im Grabe gelegen hatte, erhob sie sich und ging nach Hause. Die Leute, die ihr begegneten, glaubten, sie sei die andere Tochter. Sie lebte schon ein gutes Jahr bei ihren Eltern. Einmal fuhr ein Gutsherr an ihrem Hof vorbei. Er sah das sehr schöne Mädchen und heiratete es. Er brachte sie auf sein Gut, und sie lebten eine Weile glücklich. Es wurde ihnen ein Kind geschenkt. Eines Abends verließ die Gutsherrin das Haus und kehrte erst um Mitternacht wieder heim. Von da ab war sie jede Nacht unterwegs. Eines Nachts sah der Kutscher, dass die Herrin, mit Blut befleckt, durch das Fenster in ihre Kammer zurückkehrte. Er erzählte es dem Herrn. Er befahl, sie zu beobachten. [..] [Tālāk trūkst teksts, vairāki teikumi! Ja steidzam, tad vienkārši nogriežam turpinājumu nost pašlaik. ]