Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, ID 150604011. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150604011/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 150604011. Valmieras apriņķis. Pierakstīšanas gads: 1654. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150604011/
Valmieras apriņķis
Kreis Valmiera (Wolmar)
LATVISKI
Citu reiz viens pīskops savus ļautiņus, katri bada laikā pa pulkiem pī to nāce, Dievu lūgše lūgdami, tam kungam bī palīdzēt ar labību, ievede labības klētī, aizslēdze tos tur iekšan un aizdedzenāja to klēti un lika tos sadegt. Tie nabagi ļautiņi smilkstēdami un kaukdami no lielām sāpēm, sacīja tas pīskops smiedams: «Klaus, klaus, kā pīkst manas peles.» [Pēc tam bīskapam uzbrukušas peles un to apēdušas.]
DEUTSCH
Mazsalaca, 2. Es lebte einmal ein Bischof, zu dem arme Leute in der Hungerszeit kamen und ihn baten, er solle ihnen um Gottes willen mit Getreide aushelfen. Er führte die Leute in den Speicher und schloss sie dort ein. Dann steckte er den Speicher in Brand. Während die armen Menschen vor Schmerzen winselten und schrien, sagte der Bischof lachend: "Hört, hört wie meine Mäuse piepsen!" (Bald darauf wurde der Bischof von Mäusen überfallen und aufgefressen.)