Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, ID 130111012. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130111012/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 130111012. Kāpēc labībai tik īsas vārpas. Teicējs: Elza Vēvere. Pierakstītājs: Jānis Alberts Jansons. Pierakstīšanas vieta: Ļaudona. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130111012/
Kāpēc labībai tik īsas vārpas
Warum das Getreide so kurze Ähren hat
LATVISKI
Senos laikos rudziem augušas ļoti lielas vārpas. Tāpēc bijusi liela maizes pārpilnība: maize mētājusies pa visiem kaktiem. Reizi viena atraitne ar maizes garozu atslaucījusi bērnam pakaļu. Dievs, to redzēdams, saskaities un gribējis cilvēkiem maizi pavisam atraut. Tad sunītis gājis pie Dieva lūgties: lai jel Dievs viņam neatrauj maizi un audzē kaut jel tik gaŗas vārpiņas, kā viņa ķepiņa. Tad no tā laika Dievs tādas arī audzējis. Un tāpēc tā maize, ko tagad ļaudis ēd, ir suņa izlūgta, un cilvēks nedrīkst sunim maizi liegt.
DEUTSCH
In alten Zeiten hatten die Roggenhalme sehr lange Ähren. Deshalb gab es Brot im Überfluss in allen Ecken lag Brot herum. Einmal wischte eine Witwe mit einer Brotrinde ihrem Kind den Hintern ab. Als Gott das sah, wurde er sehr zornig und wollte den Menschen das Brot ganz entziehen. Aber da begab sich das Hündchen zu Gott und bat ihn, ihm das Brot nicht zu nehmen und wenigstens so lange Ähren wie sein Pfötchen wachsen zu lassen. Von da ab ließ Gott nur so lange Ähren wachsen. Und deshalb ist das Brot, das die Menschen essen, vom Hund erfleht, und die Menschen dürfen dem Hund das Brot nicht verweigern.