Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, ID 130111013. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130111013/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 130111013. Kāpēc labībai tik īsas vārpas. Pierakstītājs: Bērziņa, M. Pierakstīšanas vieta: Vaidava. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130111013/
Kāpēc labībai tik īsas vārpas
Warum das Getreide so kurze Ähren hat
LATVISKI
Senos laikos esot bijušas ļoti gaŗas vārpas. Viss salms līdz pat zemei bijis ar graudiem apaudzis. Maizes un visa bijis diezgan. Bet reiz viena veca sieviņa noslaucījusi ar maizes garozu bērnam pakaļu. Par to nu Dievs saskaities un atņēmis labībām visus graudus. Tīrumos visur bijuši tikai tukši salmi. Tad suns aizgājis pie Dieva un lūdzis, lai tak vismaz viņa tiesu atstājot. Lai Dievs atstājot graudus pie vārpas tik daudz, lai sunim šķērsām pār muti tiekot. Dievs apžēlojies un devis arī atkal graudus. No tā laika tad arī ir tik īsas vārpas.
DEUTSCH
In alten Zeiten gab es sehr lange Ähren. Der ganze Halm bis zur Erde trug Körner, es gab Brot und alles andere im Überfluss. Aber einmal wischte ein altes Mütterchen mit einer Brotrinde den Hintern eines Kindes ab. Darüber wurde Gott so zornig, dass er alle Körner aus den Ähren verschwinden ließ. Auf allen Feldern standen nur noch leere Strohhalme. Da begab sich der Hund zu Gott und bat ihn, wenigstens seinen Anteil an Brot zu belassen. Gott möchte doch wenigstens so lange Ähren wachsen lassen, dass sie dem Hund übers Maul reichten. Seit der Zeit sind die Ähren so kurz.