Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, ID 130111016. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130111016/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 130111016. Kāpēc labībai tik īsas vārpas. Teicējs: Joāse, D. Pierakstītājs: Oša, A. Pierakstīšanas vieta: Lubāna. Pierakstīšanas gads: 1926. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130111016/
Kāpēc labībai tik īsas vārpas
Warum das Getreide so kurze Ähren hat
LATVISKI
Sen, senos laikos, cilvēkiem bijis no labībām ļoti laba raža.
Viss stiebrs bijis noaudzis no augšas līdz pat lejai ar graudiem. Cilvēki nesapratuši, kur ražu likt. Beidzot nolēmuši no labības taisīt tiltus. Dievs par to ļoti sadusmojies un gribējis vairs neaudzēt nemaz labību. Bet beidzot apdomājies un sācis nobraukt graudus no apakšas uz augšu. Bet Māŗa bijusi žēlīgāka un aizķērusi pašā galā ar roku. Tas palicis nenobraukts.
Tāpēc tagad vārpa ir tikai Māŗas saujas gaŗumā.
DEUTSCH
In uralten Zeiten hatten die Menschen von allen Getreidesorten sehr guten Ertrag. Der Getreidehalm war von oben bis unten mit Körnern bewachsen. Die Menschen wussten nicht, wohin sie mit der Ernte sollten. Schließlich beschlossen sie, aus Getreide Brücken zu bauen. Darüber wurde Gott so zornig, dass er kein Getreide mehr wachsen lassen wollte. Aber, schließlich besann er sich und strich die Körner aus den Ähren. Māŗa (die Göttin der Fruchtbarkeit) hatte ein mitleidiges Herz und nahm die Halmspitze in die Hand und deckte sie zu. Die Körner der Spitze blieben in der Ähre sitzen.
Deshalb sind noch heute die Ähren so lang, wie Māŗa mit der Hand umfassen konnte.