Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, ID 130118036. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130118036/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 130118036. Zivis un kukaiņi. Teicējs: Griška, Alma. Pierakstītājs: Apšenieks, C. Pierakstīšanas vieta: Bērzpils pagasts. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130118036/
Zivis un kukaiņi
Fische und verschiedenes Getier
LATVISKI
No iesākuma ods dzīvojis tāpat ar visiem kopā un dzēris no visiem asinis. Reiz pienācis laiks, kad Dievs licis izšķirties, ar kā asinim viņš labāk grib baŗoties. Ods pamēģinājis zirgam, govij un citiem, bet tiem tādas sāļas, pamēģinājis cilvēkiem, tiem pavisam labas, tādas saldas asinis. Ods nolēmis baŗoties ar cilvēka asinim un skrējis to paziņot Dievam. Bezdelīga, to redzēdama, kā jau māju dzīvnieks, norāvusi odam mēli. Tas tik pasacījis: "Bī-ī,". un vairāk nekā Dievam nevarējis pateikt.
Tā ir pašam laikam ods baŗojas ar visu asinim.
DEUTSCH
Anfangs lebte die Mücke mit allen anderen Geschöpfen zusammen und trank deren Blut. Aber eines Tages verlangte Gott von ihr, sie möchte sich entscheiden, von wessen Blut sie sich am liebsten ernähren möchte. Die Mücke probierte das Blut des Pferdes und der Kuh, aber, die beiden hatten recht salziges Blut, nur das Blut des Menschen war süß und gut. So beschloss die Mücke, sich von dem Blut des Menschen zu ernähren und eilte zu Gott, um es ihm mitzuteilen. Als die Schwalbe, die doch so gut wie ein Haustier ist, das sah, riss sie der Mücke die Zunge heraus. So konnte die Mücke Gott nur "B-i-i!" Sagen und weiter nichts. Deshalb ernährt sich die Mücke noch heute vom Blut aller Geschöpfe.