Senos laikos, kad pasaule vēl nebijusi tik ļauna, Dievs daudzreiz kā vecs vecītis staigājis pa zemes virsu, lai redzētu, kā cilvēki dzīvo, un vai tie Kristu klausa un tā baušļus tur. Tā kādā jaunā saulainā svētdienā Dievs iegājis mežā, kur divas ogotājas ogojušas. Piegājis pie ogotājām, Dievs prasījis, kāpēc tās svētdienā ogo. Bet kad pirmā ogotāja teikusi, ka tā gribot iekrāt naudu, ko nopirkt Dieva grāmatu, tad tai neteicis nekā. Tomēr, kad otra ogotāja uz jautājumu: kāpēc tā svētdienā ogo, teikusi, ka tā gribot dabūt naudu, ko sev krelles nopirkt, tad paņēmis no ciņa čūsku un aplicis to jaunajai ogotājai ap kaklu, sacīdams: "Še tev būs labas krelles!" un aizgājis prom.

In uralten Zeiten, als die Welt noch nicht so böse war wie heute, wandelte Gott oft in der Gestalt eines alten Mannes auf der Erde, um zu sehen, wie die Menschen lebten, ob sie Christus gehorchten und seine Gebote hielten. Eines sonnigen Tages ging Gott, in den Wald, wo er zwei Beerensammlerinnen beim Beerensammeln erblickte, obwohl es Sonntag war. Gott ging, auf sie zu und fragte sie, warum sie am Sonntag Beeren pflückten. Als die erste Sammlerin antwortete, sie wolle Geld für eine Bibel zusammensparen, sagte er weiter nichts dazu. Als nun die andere Beerensammlerin jedoch antwortete, sie wolle Geld für eine Glasperlenkette zusammensparen, dann nahm er eine Schlange und legte sie der jungen Beerensammlerin um den Hals, indem er sagte: "Hier hast du eine Perlenkette!" Dann ging er davon.