Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, ID 130202010. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130202010/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 130202010. Kā akmeņi cēlušies. Teicējs: Rumaka, Broņislava. Pierakstītājs: Rumaks, Kazimirs. Pierakstīšanas vieta: Mērdzenes pagasts. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130202010/
Kā akmeņi cēlušies
Wie die Steine entstanden sind
LATVISKI
Vecos laikos Velns sēja ļoti daudz akmeņu. Tad akmeņi ļoti ātri auga. Dievam tas nepatika, ka akmeņi auga, un Velns viņus sēja. Dievs sūtīja uz pasaules ļoti lielu salnu, lai akmeņi vairāk neaug. No tās salnas akmeņi vairāk neauga. Kuŗš akmens bija izaudzis lielāks, tas palika lielāks, kuŗš bija mazāks, tas palika mazāks. Tad Velns sadusmojās uz Dievu un akmeņus vairāk nesēja, un akmeņi tādi palika uz visiem laikiem.
DEUTSCH
In alten Zeiten säte der Teufel viele Steine aus. Die Steine wuchsen sehr schnell. Gott gefiel es nicht, dass der Teufel Steine aussäte und, dass sie so rasch wuchsen. Gott schickte starken Frost auf die Welt, damit die Steine nicht mehr wachsen konnten. Seit dem Tag wurden die Steine nicht mehr größer. Die Steine, die bis zu dem Tag groß gewachsen waren, blieben auch weiter so groß, die Kleinen aber blieben klein. Der Teufel wurde böse auf Gott und säte keine Steine mehr aus. Die vorhandenen Steine aber blieben so wie sie waren für alle Zeiten.