Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, ID 130301009. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130301009/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 130301009. Saule, Mēness un Vaŗavīksne. Pierakstītājs: Rozālija Tabine. Pierakstīšanas vieta: Latgale. Pierakstīšanas gads: 1891. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/130301009/
Saule, Mēness un Vaŗavīksne
Sonne, Mond und Regenbogen
LATVISKI
Nazkod mēnesnīks beja spūžs un teirs un pylnotūs skaisti speidēja. Reizi divi meitas guoja pēc yudiņa. Vīna, īraudzējuse mēnesnīku, soka: "Vierīs, muosiņ, cik jis opols un skaists!"
"Kas tī par skaistumu?" atsoka ūtra. "Muna pakuļe vēl opoļuoka."
Kai tik meita tūs vuordus izsacīja, tai ir ceļās gaisā. Dūmuotim, ka nazkaids spāks jū tur aiznesja. Redz, par struopi ka smuodēja un smējuos nu mēnesnīka, jei tyka aiznasta tur ar vysim kuošim un spaņņim. Un vēļ nyu jei tur stuov un stuovēs leidz postora dīnai.
DEUTSCH
Ein schöner, runder Vollmond leuchtete am Himmel. Zwei Mägde gingen Wasser holen. Als die eine von ihnen den Mond betrachtet hatte, rief sie aus: "Sieh, Schwesterchen, wie schön und rund er ist!"
"Was ist denn das für eine Schönheit? Mein Hintern ist noch runder!"
Kaum hatte die Magd die Worte ausgesprochen, als sie auch schon in die Luft erhoben wurde. Es war, als hätte eine unsichtbare Kraft sie fortgerissen. Zur Strafe, dass sie den Mond verspottet hatte, wurde sie samt Tragjoch und Eimern dorthingebracht. Und dort steht sie nun und wird noch bis zum Jüngsten Tag stehen müssen.