1926. gada rudenī Vīksnes puisis Fricis Grants vēlu vakarā izgāja pasiet upmalī zirgu. Viņš redzējis, ka pa ceļu no Zabja puses skrējis kas balts uz tilta pusi. Kad bijis pie tilta pieskrējis, tā viņam skrējējs pazudis. Puisim palicis bail, viņš pārnācis mājā nobijies un stāstījis mājniekiem par notikušo. Ļaudis jau arvien saka, ka tur patiltē spokojot.

Im Herbst 1926, ging Fricis Grants, der Knecht des Vīksnes-Bauern, am späten Abend an den Fluss, um den Pflock des am Ufer grasenden Pferdes zu versetzen. Da sah er, dass auf der Straße (von Zabjis her) eine weiße Gestalt zur Brücke eilte. Als die Gestalt die Brücke erreicht hatte, verschwand sie. Da bekam der Bursche Angst, er lief nach Hause und erzählte, was er erlebt hatte. Die Leute erzählten schon lange, dass es unter der Brücke spuke.