Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, ID 131201006. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/131201006/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 131201006. Gausu māte. Pierakstītājs: Anitēns, J. Pierakstīšanas vieta: Jaunlaicene. Pierakstīšanas gads: 1893. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/131201006/
Gausu māte
Mutter des Segens, der Fülle
LATVISKI
Viena saimniece turējusi raganas. Kad citi pie miera gājuši, tad tā arvienu savus garus baŗojusi. Lai citi cilvēki nemanītu, tā rijā iedama, durvis aizsējusi. Kalpu puisis, to ievērodams, grib zināt, ko saimniece tur darīs. Kādā vakarā, darbu nobeidzis, tas ievelkas rijā un paslēpjas kaktā noskatīties, kā saimniece rīkosies. Kad viss paliek klusu, tad saimniece ienāk, izpin matus, novelk brunčus un kreklu, nomurmina kādus vārdus un sauc: "Cibu lielais, cibu mazais, cibu viss tas mazākais!" Tiklīdz tā sāk tā saukt, tad uz reizi no visiem kaktiem rupuči sākuši nākt laukā un pienākusi gandrīz vai visa rija pilna. Puišam vai jēla sirds palikusi, to visu redzot. Tiklīdz saimniece beigusi savus garus mielot, tad tie arī visi izklīduši, katrs uz savu kaktu — kur nākuši, tur gājuši.
DEUTSCH
Eine Bäuerin hielt sich Hexen. Nachdem alle anderen sich zur Ruhe begeben hatten, bewirtete sie ihre Geister. Damit andere Menschen es nicht beobachten konnten, band sie die Korndarrentür von innen zu. Ein Knecht aber hatte das bemerkt und war neugierig zu erfahren, was die Bäuerin dort mache. An einem Abend nach beendeter Tagesarbeit schlich er in die Korndarre und versteckte sich in einem Winkel, um die Bäuerin bei ihrem Tun zu beobachten. Als überall bereits Ruhe eingetreten war, kam die Bäuerin in die Korndarre, löste ihr Haar, zog ihren Rock und ihr Hemd aus und rief: "Cip, cip, Großer, cip, cip, Kleiner, cip, cip, ganz Kleiner!" Sobald sie zu rufen begann, kamen von allen Seiten Kröten herbeigehüpft, so dass die Korndarre bald fast voll wurde. Dem Knecht wurde es fast übel, als er das alles sah. Nachdem die Bäuerin ihre Geister bewirtet hatte, zerstreuten sie sich wieder in alle Himmelsrichtungen — jeder verschwand in die Ecke, aus der er hervorgekrochen war.