Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, ID 131501017. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/131501017/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 131501017. Laima. Pierakstītājs: Bajāris, J. Pierakstīšanas vieta: Meņģele. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/131501017/
Laima
Schicksalsgöttin, Glücksgöttin
LATVISKI
Viens saimnieks gājis ar nestavām uz upi un notālumā dzirdējis upē saucam: "Laiks jau klāt — tas cilvēks vēl nav nācis!" Nodomājis: diezin, kas tur varētu saukt? Te pašu laiku brauc svešs puisis pa ceļu un lūdzas: vai nevarot atvēlēt pie spaņņiem nodzerties? "Kālab ne, ciemiņ — dzer, cik tīkas!" Puisis nodzēries un — brīnumi, tavi brīnumi! — tūdaļ nomiris, it kā indevi būtu iekampis.
Puisim bijis lemts ūdenī noslīkt; bet viņš tīšām izvairījies no ūdeņiem, tādēļ nomiris ūdeņa malā dzerdams. Ko Laima katram dzimstot nolēmusi, no tā nevarot izbēgt.
DEUTSCH
Ein Bauer ging mit dem Tragjoch und Wassereimern zum Fluss und hörte aus der Entfernung, dass jemand aus dem Wasser rief: "Die Zeit ist herangekommen — ist der Mensch noch nicht da?"
Er dachte bei sich: wer mag da wohl rufen? Da kam ein fremder Bursche des Weges gefahren und bat den Bauer, ob er ihm nicht erlauben könne, aus seinem Wassereimer zu trinken. "Warum denn nicht — trinke nur, soviel du magst!" Der Bursche trank — und, wie sonderbar: er verstarb auf der Stelle, als hätte er Gift getrunken.
Dem Burschen war es bestimmt gewesen, im Wasser zu ertrinken. Da er absichtlich jedes Gewässer mied, musste er beim Trinken am Wasser sterben. Dem Schicksal, das Laima bei der Geburt eines Menschen für ihn bestimmt habe, könne man nie ausweichen.