Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, ID 131801002. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/131801002/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 131801002. Jumis. Teicējs: Āboltiņa, P. Pierakstītājs: Skujiņš, Hugo (Andrs Ziemelis). Pierakstīšanas vieta: Aumeisteri. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/131801002/
Jumis
Jumis
LATVISKI
Pļaušanas laikā daudzreiz gadījies tā, ka Jumis bīš tīrumā. Šis nu bēdzis no pļāvējiem un tikmēr bēdzis, kamē vais nebīš nekur ko bēgt un tā nu pēdīgā kopīnā ar Jumis ieslēpies. To pēdīgo kopīnu nu ar visu Jumi nesuši istabā un aizsprauduši aiz vārceles. Ka nu tāda kopīna ar visu Jumi bīsi istabā, ta saimniekam nākusi laime pa logim un pa durim iekšā.
DEUTSCH
Häufig geschah es, dass beim Getreidemähen Jumis sich auf dem Kornfeld befand. Er floh vor den Mähern, bis er nicht mehr weiter konnte und versteckte sich in der letzten Garbe. Man trug die letzte Garbe mit dem Jumis nach Hause, brachte sie in die Stube und steckte sie hinter den Querbalken (Dachbalken). Der Bauer, in dessen Stube sich eine solche Korngarbe mit dem Jumis befand, erfuhr, dass Glück und Segen zu Tür und Fenster ins Haus kamen.