Reiz vienās mājās, Daugavas malā, atjājis cilvēks baltā zirgā un pats arī bijis baltās drēbēs ģērbies. Rokā viņam bijuši septiņi lūku riteņi un viņš lūdzies, lai pārceļot pār Daugavu uz Vidzemes malu. Viens zemnieks izpildījis, ko viņš lūdzies. Bet tiklīdz bijuši otrā malā, baltais jātnieks, grāmatu šķirstīdams, sacījis: "Nu tev jāmirst, tāpēc ka pārcēli mani pār upi, jo es esmu mēris un kur šādu lūku riteni nometu, tur visiem nāve." Zemnieks tūdaļ nomiris.

Einmal kam ein weißgekleideter Mann auf einem Schimmel auf einen Bauernhof, der sich am Ufer der Düna befand, geritten. Er hatte sieben Ringe aus Weidenruten in der Hand und bat, man möchte ihn an das andere Ufer bringen. Ein Bauer erfüllte seinen Wunsch. Aber sobald sie am anderen Ufer angekommen waren, schlug der weiße Reiter ein Buch auf und sagte: "Nun musst du sterben, weil du mich über den Fluss gesetzt hast. Ich bin die Pest, und wo ich einen solchen Ring fallen lasse, dort müssen alle sterben." Der Bauer verstarb auf der Stelle.