Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140101013. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140101013/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140101013. Velnu izskats un īpašības. Pierakstītājs: Ansberģis, J. Pierakstīšanas vieta: Ēvele. Pierakstīšanas gads: 1894. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140101013/
Velnu izskats un īpašības
Das Aussehen und die Eigenschaften der Teufel
LATVISKI
Saulēniešu Drākša purā (Burtniekos) vellam nomirusi sieva. Bēni un vecais vellc bīši gauži nobēdāšies. Raudāši un kaukuši i vecais vellc, ir mazie. Tie mazie tā smalki: "Ā, ā, ā, āā (balsi nolaizdami); kas maizīt cepīs, kas putrīnu vārīs?" Tas vecais tā resni: "Ā, ā, ā, āā; kas dos p-āā?" Kad no apkārtējām mājām pura pļavās sapulcējoties siena pļāvēji, tad tie vēl šo baltu dienu taisot pakaļ vellu raudāšanu.
DEUTSCH
In dem Drākši-Sumpf von Sauļi (in Burtnieki) war dem Teufel die Frau gestorben. Sowohl die Kinder als auch der alte Teufel selbst waren sehr betrübt. Sie weinten und heulten, der Alte und die Kleinen. Die Kleinen heulten mit feinen Stimmehen: "Oh weh, oh weh, oh weh (mit tieferer Stimme): wer wird nun Brötchen backen, wer wird nun Breichen kochen?" Der Alte jammerte mit tiefer Stimme: "Oh weh, oh weh, oh weh, wer wird nun f….n geben?"
Wenn die Mäher sich auf dem Heuschlag in der Nähe des Sumpfes versammeln, so ahmen sie noch heute das Weinen der Teufel nach.